Pālekt uz saturu


Bilde

Intervija ar Džo Satriani (2009)


  • Please log in to reply
2 atbildes uz šo tēmu

#1 mp3

mp3

    Gitaristiem.lv Komanda

  • Moderators
  • 1414 raksti
  • LocationRiga

Pievienots 04 October 2009 - 08:02 PM

Čau ģitārsti!
Pēc ilga pārtraukuma Jūsu uzmanībai tiek piedāvāta intervija ar ģitāras virtuozo operatoru un daudzu no mūs pašiem apbrīnojamu Džo Satriani, kas notika 2009. gada pirmajā puse.
Neliela ievada un intervijas autors ir Roberts Grejs.

Runājot par dzīvajiem koncertiem, tas ko sagaida skatītāji no dzīvā koncerta ir atkarīgs no katras grupas, kas uzstājas. Kā rāda pazīstama mūzikas žurnālista Roberta Greja (Robert Gray) pieredze no dažiem koncertiem tiek gaidīts kaut kas nepārspējams, no dažiem - nē. Par iemeslu šādai atšķirībai var kalpot vairāki faktori un viens no tiem ir reputācija. Šeit par piemēru var minēt vienu nesen izveidotu grupu, kurā piedalās mūziķi ar diezgan ievērojamu pieredzi. Kamēr divi no šīs grupas dalībniekiem nopelnīja sev daudzu fanu atzinību par dalību neviena cita, kā Van Halen kolektīvā, tikmēr trešais – pavadīja pēdējus divdesmit gadus pie bungām jau par multi-platīnu kļuvušajā Red Hot Cili Peppers grupā. Savukārt, grupas ģitārists ir izveidojis sev solo karjeru kā virtuozais instrumentālists, organizējot arī populāru G3 koncertu sēriju, kur viņš varēja nostādīt sevi pret citiem spēcīgiem un ievērojamiem ģitāristiem dzīvās uzstāšanas rāmjos. Nosaukts par Chickenfoot šim projektam nepārprotami ir daudz interesanta priekšā.
Pirms tas viss notika divi no Van Halen grupas dalībniekiem – Semijs Hagars (Sammy Hagar) un Maikls Antonijs (Michael Anthony) laiku pa laikam džemoja Hagara klubā Cabo Wabo Cantina Kabo San Lukasā (Meksikā). Red Hot Chili Peppers bundzinieks Čads Smits (Chad Smith) piedalījās vairākos šādos džemos. Trio sapratās savā starpā tīri labi. Tādi bija Chickenfoot pirmsākumi. Ģitāras virtuozs Džo Satriani (Joe Satriani) pavisam drīz pievienojās šim trio, piedaloties visu četru šo vīru kopīgajā džemā, 2008. gadā 2. februārī Las Vegasā, Pearl Concert Theater Semija Hagara koncerta laikā. Tika izpildīta triju kaver-dziesmu programma, ieskaitot Led Zeppelin - „Rock’n’Roll” un Traffic - „Dear Mr. Fantasy”. Šīs džems nostiprināja Chickenfoot sastāvu. Ar laiku vīriem sāka parādīties kopīgas dziesmas un idejas, kas ļāva aizdomāties arī par jaunizveidotās grupas nākotni. Jau 2008. gada septembrī Chickenfoot iegāja Džordža Lukasa Skaivokera Studijā ar producentu Endiju Džonsu (Andy Johns), lai uzsāktu darbu pie grupas debijas albuma. Trijos lielos piegājienos šīs darbs tika pabeigts aptuveni tā paša gada decembrī.
2009. gada martā tika atklāts, ka earMUSIC jau 5. jūnijā palaidīs Chickenfoot ierakstu Eiropā, Austrālijā un Japānā, bet 8. jūnijā – Lielbritānijā. Best Buy kompānija, savukārt, nodarbojās ar albuma izdošanu Ziemeļamerikā, sākot no 7. jūnija. Pirms tam, martā divas dziesmas: „Soap On A Roap” un „Down The Drain” tika prezentētas caur grupas oficiālo Myspace lapu. Sākot ar maija vidu Chickenfoot nospelēja vairākus koncertus Ziemeļamerikā, bet sākot ar jūnija vidu Chickenfoot sarīkoja vairākus koncertus arī Eiropā.
Reklāmas nolūkos Džo Satriani ieplānoja četru dienu garu preses tūri pa Eiropu, kas notika 2009. gada aprīlī un kuras laikā viņš apmeklēja Hamburgu, Londonu, Parīzi un Milānu. Šīs preses tūres ietvaros notika arī šī intervija, kuras laikā žurnālists Roberts Grejs (via skype) apsprieda ar Satriani kungu Chickenfoot grupu, kā arī autortiesību strīdu tiesā ar Coldplay (kas uz doto brīdi jau ir beidzies: „Pēc "News.justia.com" sniegtās informācijas lieta tika izbeigta 14. septembrī Kalifornijas Centrālajā apgabala tiesā "ar noteikumu", ka ir veikta ārpus tiesas vienošanās. Tiesnesis Dīns Predžersons (Dean Pregerson) izteica spriedumu, ka abas puses, tiesas prāvai beidzoties, pašas apmaksā savus tiesas izdevumus.”).

- Sveiki. Tas ir Džo Satriani un es mēģinu sazvanīt Robertu.
- Roberts klausās. Kā tev iet Džo?

- Man iet labi, Robert. Es zvanu tev ar skype starpniecību, tāpēc ja radīsies kādas problēmas ar datoru, tad es tev vienkārši atzvanīšu vēlreiz. Sarunāts?

- Sarunāts. Tad mēs varam sākt interviju?

- Jā, protams.

- Pastāsti kā Chickenfoot savācās kopā?

- Es pazīstu Semiju Hagaru jau diezgan ilgu laiku un mēs dzīvojam netālu viens no otra. Uz īsu brīdi ēs pat bijām vienas grupas sastāva, kas saucās Planet Us. Pēc tam, gadu vai pusotru vēlāk viņš pazvanīja man un piedāvāja piebiedroties viņam uz skatuves, vienkārši prieka pēc. Mēs džemojām vienā no viņa šovu beigās Las Vegasā un tas arī kļuva par Chickenfoot pirmsākumu. Čads, Maiks un es domājām ka mēs vienkārši padžemosim un labi pavadīsim laiku, taču tas izvērsās par kaut ko daudz foršāku. Mēs paskatījāmies viens uz otru uz skatuves un teicām: „Vau, mums vajadzētu kļūt par grupu. Ko mēs tagad ar to darīsim?” Tā tas viss arī sākās. Mēs apsolījām viens otram, ka mums jāsaraksta savas dziesmas, ka mums jāsavācas kopā un jāpaskatās vai no tā kaut kas sanāks. Aptuveni deviņus mēnešus mēs kaut ko mēģinājām sabīdīt kopā, bet pēc tam strikti nolēmām un teicām: „Labi. Tagad mēs iesim uz studiju un mēģināsim to izdarīt.”

- Kāda ir tava attieksme pret terminu „supergrupa”?

- „Supergrupa”? Cilvēki var teikt visu ko vēlas. Ja tu esi izpildītājs un ieraksti albumus, tad cilvēki runā smieklīgākās lietas (smejas). Vienalga. Mani tas neuztrauc. Es vienkārši gribu lai cilvēki klausās Chickenfoot. Ja viņi grib saukt mūs par „super”, vai vēlās saukt mūs vienkārši par grupu, lai sauc. Es varu apstiprināt tikai to, ka mēs noteikti esam grupa, nevis vienkārši projekts. Mēs viennozīmīgi varam uzstāties dzīvajā un mēs noteikti uzstāsimies dzīvajā. Es ceru, ka mums ir nākotne tieši kā grupai.

- Kopš tev pašam ir sava solo karjera, un Chickenfoot pārējiem dalībniekiem ir savas muzikālās darīšanās, vai bija grūti atrast laiku Chickenfoot debijas albuma ierakstīšanai?

- Mēs to izdarījām. Mūsu pirmais džems notika gadu vai pusotru atpakaļ – kaut kur 2008. gada februārī un tajā laikā es tieši pabeidzu darbu pie sava divpadsmitā albuma „Professor Satchafunkilus” 30. aprīlī sākās mana pasaules tūre un es tur neko nevarēju mainīt. Mēs jau pārdevām biļetes un tika ieplānoti koncerti nākamajam pusgadam, gan Eiropā, gan Dienvidamerikā, gan Austrālijā un Jaunzēlandē, gan Meksikā un Ziemeļamerikā. Katrs no Chickenfoot dalībniekiem saprata, ka es būšu tūrē līdz 15. novembrim. Reizi divos mēnešos, kad man bija vairākas brīvas nedēļas, es strādāju ar šiem čaļiem. Mēs sacerējām un ierakstījām. Visbeidzot mums izdevās izbrīvēt 2008. gada decembri, kad mēs varējām veltīt ierakstīšanai sešas nedēļas.

- Chickenfoot bija tikai pagaidu nosaukums, taču acīmredzot grupa nolēma pie tā pieturēties arī turpmāk. Kāpēc?

- Es domāju tas bija vienkārši smieklīgs iekšējais grupas dalībnieku nosaukums. Mums taču bija jāsauc sevi kaut kā un mēs arī domājām kā mēs varētu saukties turpmāk. Mēs mēģinājām izdomāt kaut kādus nopietnus nosaukumus, taču man nekad nelikās, ka tie ir labāki par Chickenfoot (smejas). Chickenfoot ir tieši tāds nosaukums, kas ir jocīgs un tanī pat laikā ir perfekts priekš mums. Es nebiju pārsteigts, kad mūsu fani paši par sevi sāka saukt mūs par Chickenfoot. Tas nosaukums pats par sevi pielipa.

- Vai aiz šī nosaukuma slēpjas kaut kāds īpašs stāsts?

- Es domāju Semijs zina īsto stāstu. Viņš stāstīja mums vairākas pasakas par to kā radās šīs nosaukums, taču es nezinu kas no tā visa ir patiesība un ko viņš izdomāja pats. Par Chickenfoot nosaukumu jums jāprasa viņam.

- Kā tu aprakstītu muzikālo „ķīmiju” kas pastāv starp Chickenfoot dalībniekiem?

- Katru reizi kad mēs spēlējam, mēs atklājam kaut ko jaunu viens par otru un tas kļuva par kaut ko ļoti foršu, strādājot ar šiem čaļiem. Es nedomāju, ka viņi saprata cik ļoti man patīk vecais rock’n’roll un blūzs, un kā es varu to nospēlēt, kā arī to, cik ļoti es cerēju, ka šie elementi iekļausies mūsu grupas kontekstā. Es pats nebiju gaidījis, ka Čads varēs tik ļoti iejusties jaunajā materiālā un cik ļoti Maikls spēs likt tam materiālam patiešām skanēt kopā. Es biju šokēts. Papildus tam es ievēroju, ka mums ar Semu galvas ir līdzīgas melodijas un tas bija ļoti aizraujoši. Katru reizi kad es atnesu jaunu materiālu mums bija fantastisks džems, kas attīstījās ap šī materiāla ideju. Mums bija līdzīgas idejas arī pateicoties līdzīgām muzikālām gaumēm. Katru reizi kad mēs savācamies kopā, tas arī notika. Mūsu „ķīmija” nāk no šīm saknēm.

- Kā blūzs iespaidoja Chickenfoot daiļradi?

- Es domāju katram ir savs stāsts. Mēs nekad īsti neapspriedām savu personālo mūziku. Katru reizi kad mēs savācāmies – mums bija ļoti sasprings grafiks. Es pavadīju mazliet vairāk laika sarunājoties un sacerot kopā ar Semu, jo mēs dzīvojam netālu viens no otra. Ja cilvēki klausās manus solo ierakstus, tad viņi varbūt zina, ka es mēdzu spēlēt arī blūzu... un tādu nopietnu blūzu. Es spēlēju gan ar pirkstiem, gan arī ar slaidu uz akustiskās ģitāras, taču tas gandrīz neparādās manos ierakstos, bet tas nenozīmē, ka man tas nepatīk. Un tas ir tas, ko mēs velējāmies lai būtu Chickenfoot ierakstos. Kad Sems dzirdēja kā es spēlēju uz mutes harmonikām, viņš teica: „Tev jānospēlē uz harmonikām kaut kur ierakstā.” Čads prasīja man: „Tu spēlē ar slaidu?”, uz ko es atbildēju: „Man ļoti patīk spēlēt ar slaidu!” Tad viņš teica: „Tad kāpēc lai tev nepamēģināt paspēlēt ar salidu ierakstā?” Tā arī mēs iedrošinājām viens otru darīt to, kas mums patīk. Mēs gribējām radīt daudzpusīgu un elektriski ierakstu. Tanī pat laikā mēs vēlējāmies lai tas būtu plūstošs, roķīgs un lai tam būtu raksturīga šīs grupas neatkārtojama identitāte.

- Tātad tie, kas klausīsies Chickenfoot, varēs iepazīt tevi no citas, līdz šim nedzirdētas muzikālās puses? Kā tev liekas, par ko viņi var būt pārsteigti?

- Es ļoti ceru. Personīgi man pārsteigums ir tas, ka es spēju ieviest kaut ko jaunu savā muzikālajā pieredzē. Es ceru, ka mani fani un tie, kas līdz šim nepievērsa manai mūzikai daudz uzmanības – būs patīkami pārsteigti, dzirdot mani spēlējam šādos stilos.

- Kā tika sacerētas Chickenfoot dziesmas? Vai jūs ierakstījāt demo melnrakstus un pēc tam rādījāt to pārējiem grupas dalībniekiem? Kā notika tas process?

- Mājās es ierakstīju demo un tas bija sākums Chickenfoot dziesmu vairākumam. Es sūtīju ierakstus citiem grupas dalībniekiem un viņi interpretēja tās un papildināja ar savam idejām. Pēc dažiem mēnešiem mēs sanācām kopā un mēģinājām ierakstīt to dziesmu kopā ar visu grupu. Uz dažām dziesmām mani iedvesmoja sarunas ar Semiju, kurš izvirzīja savus priekšlikumus, piedāvāja dažādas idejas vai nosaukumus. Es sacerēju dziesmu, kas saucas „Avenida Revolution” un man likās, ka tā nevienam nepatiks. Kad Semijs to noklausījās, viņš bija sajūsmā. Kamēr es biju tūrē, pārējie sanāca kopā un ierakstīja bungas, basu un vokālu tieši pa virsu manai demo ģitāras partijai. Kad es atgriezos no tūres „Avenida Revolution” ieraksts tika pilnībā pabeigts (smejas). Šādi viņi mani pārsteidza vairākas reizes. Citās reizēs mēs pabeidzām dziesmu tieši studijā, mēģinot šo dziesmu pirms ieraksta.

- Es noklausījos divas Chickenfoot dziesmas („Soap On A Roap” un „Down The Drain”) un biju pārsteigts. Vairākums cilvēku, kas ir pazīstami ar tavu mūziku padomātu, ka tu spēlētu ģitāru visa albuma garumā. Taču tu iestājies tikai noteiktajās vietās un noteiktajos laikos.

- Jā. Īstenībā tu negribi pārāk daudz spēlēt ģitāru, kad tu esi šādā grupā (smejas). Es gribēju nedaudz ierobežot savu spēlēšanu. Kā lai to aprakstīt? Tā bija stilistiska pieeja Chickenfoot albuma ierakstīšanai pret pieeju instrumentālā albuma ierakstīšanai. Desmitgadēm ilgi cilvēki jautā man par atšķirībām ierakstot roka instrumentālo dziesmu un roka dziesmu ar vokālu. Es vienmēr skaidroju, ka tās ir divas pavisam dažādas pieejas – šādas dziesmas jāaranžē un arī jāieraksta pavisam dažādi. Tagad es domāju, viņi sapratīs. Klausītājiem ir iespēja dzirdēt kā es spēlēju, taču es spēlēju pavisam citādāk. Es biju spiests to darīt. Kad Semijs Hagars ir vienā grupā ar tevi, tu negribi atstāt viņam pavisam maz vietas (smejas). Tu atstāj viņam daudz vietas.
Posted Image

- „Soap On A Roap” dziesmai piemīt hard roka īpašības AC/DC un Led Zeppelin stilā. Kas iedvesmoja jūs uz šādas dziesmas sacerēšanu?

- Šī dziesma parādījās no mūsu sarunas ar Semu par foršām dziesmām, par to, kas mūsuprāt varētu piestāvēt mūsu grupai un kāda veida dziesmas mēs varētu atraktīvi izpildīt. Mēs vienkārši dzērām tekilas un apspēlējām dažas idejas. Viņš pateica kaut ko, kas palika manā galvā un tas bija: „Būtu forši sacerēt dziesmu, kur jūs veči spēlējat un es dziedu vienlaikus un pēc tam jūs atkal spēlējat.” Semijam patīk klausīties kā mēs spēlējām. Viņš ieminējās arī par to, ka šāda dziesma viņam ļoti patiktu. Es domāju par to un sacepu demo, ko izsūtīju pārējiem grupas dalībniekiem. Visiem iepaticies mans demo. Nākamreiz kad mēs sanācām ierakstīt kaut ko kopā, mēs aranžējām šo dziesmu turpat uz vietas. Semijs iedvesmoja mani ierakstīt beigās garu džemu un vienkārši improvizēt. Tā arī radās dziesma. Mēs varējām ierakstīt dažādas dziesmas versijas visas dienas garumā, jo tas ir ļoti forša dziesma, un mums patīk to spēlēt.

- Spriežot pēc divām Chickenfoot dziesmām, ko es dzirdēju, mūzika tiešām atgādina blūza džemu.

- Tas ir jocīgi. Blūza džemu dziesmās ir grūti trāpīt īstajā vietā un laikā, jo pretējā gadījumā tās skanēs kā parastais blūza džems (smejas). Ja tu pareizi trāpīsi, tad tas skanēs tā, it kā tas būtu izdomāts un sacerēts tieši tā, kā tas skan. Tas paliek par klasiku un visi domā: „Vecīt, kāpēc neviens līdz šim kaut ko šādu nesacerēja?” Tu gribi padarīt dziesmu par kaut ko lielāku, lai tas muzikāli skanētu tā, it kā grupa vienkārši grib atslābt un paspēlēt savam priekam. Visi tā arī jutās. Man prieks ka tu to pamanīji, tā bija laba piezīme. Mēs negribējām izklausīties pārāk gudri, vai arī pārāk samāksloti. Mēs gribējām lai katra dziesma izklausītos dzīvi – tā, it kā mēs nospēlētu tās tikai pirmās pāris reizes.

- „Down The Drain” dziesmas temps ir nedaudz lēnāks, nekā „Soap On A Roap” un pantos Semija vokāls atgādina Antoniju Kidisu (Anthony Kiedis) (1991. gada singls „Give It Away”). Kas iedvesmoja jūs uz šīs dziesmas sacerēšanu?

- „Down The Drain” stāsts ir vispār unikāls. Mēs gatavojāmies ierakstīt jaunu dziesmu, tikai es neatceros kādu... tās nosaukums laikam bija „Turnin Left”. Es tikko pieslēdzu savu ģitāru un mēs noskaņojamies. Mēs mainījām drobeni un es vienkārši sēdēju tur. Es vēlreiz pārbaudīju savas ģitāras skaņojumu un nospēlēju mazu riffu no savas dziesmas „Rubina’s Blue Sky Happiness” no „The Extremist” (1992) albuma. Čads paskatījās uz manu un es pamanīju, ka viņš sāka spēlēt šāda tipa ritmu. Spontāni es sāku spēlēt šo blūza riffu. Kad es sāku to spēlēt Sems padomāja, ka es spēlēju viņam jaunu dziesmu, kuru viņš vēl nedzirdēja, šī dziesma vēlāk pārvērtās par „My Kinda Girl”. Mikrofonā Sems sāka runāt: „Džo, vai tā ir jauna dziesma? Vai tā ir jauna dziesma? Man patīk, man patīk.”, taču es viņu nedzirdēju, jo manā monitorā nebija uzgriezts vokāls. Es vienkārši spēlēju, bet spēlēju ļoti viegli, jo negribēju, lai izskaņotos stīgas. Es sapratu, ka kuru katru brīdi mēs apstāsimies un pievērsīsimies darbam – sagatavotas dziesmas ierakstīšanai. Mēs vienkārši turpinājām džemot un tad Semijs sāka dziedāt. Viņš burtiski izdomāja vārdus turpat uz vietas. Kad mēs beidzām džemot, mēs visi paskatījāmies uz kontroles telpu un jautājām: „Vai tu to ierakstīji?!” Protams, Endijs (Johns, producents) to ierakstīja. Viņš ir gudrs džentelmenis un saprata, ka kaut kas notiek. Tas bija vienīgā reize kad mēs spēlējām „Down The Drain”. Dziesma tika sacerēta uz vietas un vēlāk mēs iegājām studijā lai tikai ierakstīt tur taustiņu partiju un drusciņ ģitāras ar bekvokālu. Tas bija vismaģiskākais sacerēšanas moments šajā grupā.

- Vai jums plānos ir video klipa filmēšana uz kāda no Chickenfoot dziesmām?

- Mums ir jāuzņem vairāki video. Es pamanīju savā grafikā, ka video uzņemšana varetu tikt nozīmēta uz maija mēnesi. Es īsti nezinu uz kādu no dziesmām tiks uzņemts video klips, taču tuvākā laikā mums jātiek ar to skaidrībā. Mums ir vairākas dziesmas uz kurām var uzņemt video.

- Vai Chickenfoot plāno arī ierakstīt otru studijas albumu?

- Es ļoti uz to ceru – es domāju, ka mēs varētu ierakstīt trīs vai četrus albumus.
Posted Image

- Vai tev jau ir kāds materiāls, kas tavuprāt būtu ideāls priekš Chickenfoot?

- Īsti nav. Kad mēs pabeidzām albumu es koncentrējos uz mēģinājumiem. Es pat īsti nedomāju par jaunu materiālu. Man ir pāris fragmenti, taču par sacerēšanu kā tādu, vēl ir agri runāt. Es gribu nogaidīt kad beigsies Chickenfoot tūre, jo uzskatu, ka spēlēšana dzīvajos koncertos, dažādās pasaules malās būs ļoti iedvesmojoša. Es gribētu, lai otra Chickenfoot albuma pamatā būtu fanu reakcija.

- Chickenfoot dosies Eiropas tūrē no jūnija vidus līdz jūlijam. Pastāsti man par to.

- Jā. Mēs speciāli gribējām paspēlēt Eiropā, jo es būtu ļoti priecīgs, ja mēs varētu piedalīties pēc iespējas vairākos festivālos. Es domāju, ka festivālu publika ir fantastisks dažādu auditoriju maisījums. Man tas nerada tādas sajūtas Amerikā vai kur citur pasaulē. Vairākums koncertu, kas notiek divu vai triju dienu garumā, jebkurā Eiropas festivālā – vai tas būtu Lielbritānijā, vai tālu Eiropas austrumos, vai vēl tālāk ziemeļos – ir tiešām aizraujoši. Mums tas būs ļoti iedvesmojoši – uzstāties ar tik daudz dažādām grupām. Es negribēju uzreiz uzstāt uz grupas solo tūres – kad tu esi tūrē viens pats, tas var ietekmēt grupu ne visai labi. Es domāju, ka būtu ļoti forši patusēt ar citām grupām kādu mēnesi, pirms ķerties pie nopietnākām lietām. Taču mums ir ieplānoti pieci vai seši solo koncerti šovasar. Mēs uzstāsimies Londonā, Hamburgā, kā arī Holandē. Es īsti neatceros kur būs pārējie, bet mums ir ieplānoti vēl vairāki šovi. Pēc tam mēs atgriezīsimies Amerikā, lai varētu ķerties pie nopietna darba, kas ilgs līdz septembra beigām. Jau tagad mums ir rezervēti daudzi koncerti.

- Vai tev nebūs nekas pret, ja es uzdošu jautājumu par tavu tiesas prāvu ar Coldplay?

- Ko tu gribētu uzzināt?

- Es gribētu uzzināt uz kādas stadijas ir tā lieta uz doto brīdi?

- Mūsu uzticamie advokāti ved sarunas un apmainās ar papīriem. Ir daudz procesuālu noteikumu, ko jāievēro. Šāda veida lietas var ilgt mēnešiem un bez redzamā rezultāta (smejas). Neviens no ieinteresētām personām netiek pie runāšanas par reāli interesējošām mūs lietām. Tāpēc varu tikai pateikt, ka lieta joprojām ir tiesā un tiek mēģināts tikt ar to galā.

- Tev īstenībā nav atļauts apspriest šo lietu, kamēr tā nebūs pabeigta?

- Vairāk vai mazāk tā arī ir (smejas). Taču es varu apliecināt, ka lieta bīdās uz priekšu.

- Kāda bija tava reakcija uz to, ka Coldplay vinnēja Grammy balvu par „Viva La Vida” „Gada labākās dziesmas” nominācijā?

- Esmu laimīgs par šo grupu, taču ļoti dīvainā veidā, es biju priecīgs par savas melodijas panākumiem. Taču es biju nedaudz samulsināts par to, ka NARAS (National Academy of Recording Arts & Sciencies Inc.) – organizācija, kas nodarbojas ar Grammy balvu pasniegšanu – varēja nominēt šo dziesmu, zinot par to, ka tā tiek tik ļoti apšaubīta.

- Kad Coldplay vinnēja to balvu tu nebiji nikns?

- Nē, nebiju gan.

- Es nodomāju, ka tu varētu pateikt „Šī ir mana balva.”

- Es domāju, Coldplay balva attiecas uz šo doto dziesmu. Tas nenostāda dziesmu pret cilvēkiem. Tas reāli attiecas uz mūziķu grupu, kas mēģināja radīt pieņemamu aranžējumu – tas arī viss (smejas). Mēs varējām būt vienā grupā un joprojām tiesāties par to, taču tā sanāca, ka mēs tomēr neesam vienā grupā. Taču nedz Grammy balvai, nedz publikai un faniem šeit nav nekāda sakara. Es pieņēmu, ka Coldplay dalībnieki arī vēlētos paturēt šo lietu tālāk no ārējās pasaules.

- Vai tev ir kādi plāni, kas attiecas uz tavu solo karjeru?

- Mūsu DVD no „Satchafunkilus” tūres ir gandrīz pabeigts un tiks izdots septembrī. Uz tā fani atradīs patiešām fantastisku šovu no Grand Rex Theatre Parīzē. Tas tika filmēts izmantojot gandrīz 15 HD kameras un vizuāli ir tiešām apbrīnojams video.

- Vai tev ir ko pateikt saviem faniem?

- Es vienmēr pateicos viņiem par visu (smejas). Es ceru redzet viņu arī Chickenfoot šovos.

- OK. Paldies par interviju Džo.

- Paldies arī tev.

Posted Image

Interview by Robert Gray
Ultimate-Guitar.Com © 2009
Šķībi tulkoja - mp3 :music_1

Klausieties labu mūziku! Peace! :thumright:
  • 0
------------------------------------------------------------------
whatever
------------------------------------------------------------------

#2 BrikuLis

BrikuLis

    Ģitāras griezējs

  • Members
  • 263 raksti

Pievienots 04 October 2009 - 08:50 PM

Super!
LAbs darbiņš.
  • 0
It`s a Long Way To The Top If Ya` Wanna Rock`N Roll!

#3 mrrr

mrrr

    Jauniņais

  • Members
  • Pip
  • 8 raksti

Pievienots 18 January 2010 - 10:06 PM

perfoctoo intervija ! :)
  • 0




0 Lietotāji(s) lasa šo tēmu

0 biedri(s), 0 viesi(s), 0 anonīmi(s) lietotāji(s)