2 atbildes uz šo tēmu

[4ih]

Sveiki!
Vēlētos sīkāk uzināt par "Washburn" ģitārām.
Kāds kas ir lietojis vai vienkārši zin, varētu pastāstīt kas un kā.

Paldies jau iepriekš!!!

Piesaistītie faili(s)

•  31fv6chaz6L._SL500_AA300_.jpg   7K   12 Lejupielādēto skaits

[augshejais]

man otrā giča bija Washburn WI14 - šķiet, ka tās gan vairāk neražo, vismaz mājas lapā viņu nav vairs zem produktiem. Pirku lietotu par ļoti labu cenu. Būtībā varētu salīdzināt ar SG un Tele ārlaulības bērnu Forma k-kur starp LesPaul un Tele pa vidu, grifs Gibson stilā ar nedaudz izteiksmīgāku headstock galu - tāpat kā SG, grifs ir, šķietami, smagāks par korpusu un ja ir slidīga štripa, tad viņam ir tendence slīdēt zemāk, bet to es pie mīnusiem neminētu. Biju vairāk kā apmierināts ar šo giču, ja godīgi Grifs bija ērts, elektronika ok, kā jau humbuckeriem pienākas, nebija nekādu baigo fona trokšņu, priekš šīs cenu kategorijas netipisks pluss bija Grover kolkas, kas skaņojumu turēja exelenti. Vispār, giča, kurā būtu vērts investēt arī noņēmējos utml, bet tajā laikā biju students, un nebija iespējas turēt vairāk par vienu ģitāru. Nospēlēju viņu droši vien kādu pusotru vai 2 gadus un pārdevu vienam draugam tālāk, jo gribējās tomēr Telecasteru. Vēl tagad, ik pa laikam, kad esmu Liepājā, man ir iespēja paspēlēt viņu

[Deviņvīru spēks]

Sākšu ar to, ka esmu divu Washburn un viena Oscar Schmidt īpašnieks, tāpēc, pasarg Dies, neuztveriet to kā objektīvu vērtējumu.

Par firmu kopumā - es Washburn liktu apmēram vienā plauktā ar Schecter - normālas, dažādu cenu kategorijas ģitāras no lētajām līdz pat ļoti dārgam, cena pārsvarā atbilstoša kvalitātei. Nav nekādi celmlauži ar tradīcijām kā Fender un tādām lielajām firmām, bet kvalitāti tur līmenī. No Schecter atšķiras galvenokārt ar to, ka piedāvā vairāk par zemāku cenu, piemēram, Washburni par 360-400 latiem nāk jau ar Seymour Duncan noņēmējiem, kamēr tam pašam Schecter zem pieciem simtiem nākas iztikt ar Duncan Designed, kas ir, nu... Ne tik spoži.

Pirmā giča man bija Washburn N1 (Nuno Betenkorta signatūra), redzama, starp citu, manā profila bildē. Toreiz, protams, likās diezgan wow, bet patiesībā jau lētucis kā lētucis, lielos vilcienos tāda pati kā citas par to cenu. Skaņa viņai ir diezgan neizteiksmīga, bet tā jau ir lieta, ko tikai vēlāk sāc novērtēt. Raksturīgākā šīs gičas iezīme, neskaitot ačgārno strata lāpstu, ir tās ļoti sportiskais grifs - salīdzinoši plāns un ar 42 mm platu nutu. Joprojām ir manā īpašumā - nav nekas spožs, bet, ja saņemtos bišķi sakārtot elektroniku, varētu arī stiepties uz skatuves, vairāk gan kā ar rezerves instrumentu.

Vienam čomam ir Augšējā minētajai līdzīgā WI64 - solīti augstāk par WI14, bet arī tādas vairs netaisa. Šīs gičas aprakstā visā piekrītu Augšējam, tikai vairāk gan salīdzinātu ar SG un LP krustojumu. Plāns korpuss, kaut kādi random noņēmēji, skaņa - tīri OK. Interesantākā fīča ir tā, ka poči ir izkārtoti kā LP, bet toņa poču vietā ir kaut kas, kas saucas Voice Contour Control - cik saprotu, tas darbojas, pakāpeniski pārslēdzot no vienas hambakera spoles uz abām. Jāatzīst, ka realitātē šīs kategorijas instrumentam šī funkcija izklausās interesantāka, nekā ir. Ar to visu jāteic, ka giča forša - par manu veco N1 interesantāka.

Šobrīd mans galvenais stobrs ir Washburn X-50 PRO - uzmini nu? Arī vairs neražo. Sarkankoka grifs un korpuss, grifs līmēts, Seymour Duncan Custom Custom un '59 noņēmēji, Groveri. Pārējie dzelži gan, visticamāk, ķīniešu. Skan smuki, pašam jau patīk, bet metālam prasīkos ņiprāki noņēmēji. Dikti piedur tas, ka uz grifa nav nekādu atzīmju - izskatās seksīgi un citus ģitāristus ai, kā mulsina.

Cilvēkiem ar jutīgākām ausīm varētu ļoti patikt dažās Washburn gičās esošā Buzz Feiten Tuning System - šī fīča izpaužas kā mazliet citādāk izrēķināts nuta novietojums (par kaut kādu sūdu tuvāks tiltam) un citādāka intonēšana. Pareizi noregulētām un uzskaņotām gičām ar BFTS visas notis skan tīri visā grifa garumā - protams, ne perfekti, bet jūtami virs vidējā. Īpaši to var just pirmajās pozīcijās, domāju, daļa no jums jau zina, kur parasti ir tās sāpīgākās nobīdes.

Vēl jāpiebilst, ka, vismaz spriežot pēc viņu lapas, Washburnam praktiski vairs nav "vidusšķiras", ir tikai diezgan daudz lēto ģitāru un palikuši tikai nedaudzi dārgie modeļi, kas visi ir tieši tik specifiski, lai nekāda lielā noieta tiem nebūtu. Tāpēc, ja ir iespēja tikt pie kaut kā laba lietota, ir vērts painteresēties tuvāk.