Pālekt uz saturu


Bilde

Intervija ar Tommiju Emmanuelu (Tommy Emmanuel)


  • Please log in to reply
12 atbildes uz šo tēmu

#1 mp3

mp3

    Gitaristiem.lv Komanda

  • Moderators
  • 1414 raksti
  • LocationRiga

Pievienots 30 April 2007 - 02:44 PM

Čavinieks ģitāristi. Šodienas lipeklīgajā rakstā Jūs varēsiet izlasīt interviju ar vienu no maniem mīļākajiem akustiskās ģitāras griezējiemTomiju Emmanuelu, kurš (kā jau Jūs varbūt zināt) drīz būs redzams un dzirdams arī Rīgā.
Interviju ņēma Acoustic Guitar Magazine žurnālists un tā notika šī gada 8. janvārī, kad Tomijs Emmanels jau gatavojās doties savā 2007. gada Eiropas tūrē. Pats būdams no Austrālijas, tagad viņš mājo ģitarspēles pasaules centrā – Nešvillā, Tenesī štatā (Nashville, Tennessee). Protams, ņemot vērā to, ka viņš tur pavada labi ja pāris nedēļas gadā (sakarā ar ļoti saspringtu koncertu grafiku) to var saukt par viņa mājvietu.

=======================================================================



Tātad, Tommi, Jūs taisāties ceļā?

TE: Īstenība mana tūre sākas jau piektdien Vācijā.

Vispirms ļaujiet man apsveikt Jūs ar Gremmi balvas nomināciju „Labākā Kantri Instrumentālā Priekšnesuma” kategorijā par Jūsu apbrīnojamu „Game Show Rag/Cannonball Rag”. Un kāpēc Jūs nobeidzāt to dziesmu ar smiekliem?

TE: Jāāā. Īstenībā man vienmēr ir patikusi „Cannonball Rag” dziesma. Tā ir viena no manām īemīļotākām Merla Trevisa (Merle Travis) dziesmām un es vienmēr gribēju to ierakstīt, taču gribējās izdarīt ar to kaut ko pavisam citādāku un tā es uzrakstīju „Game Show Rag” un tā bija uzrakstīta tādā Trevisa stilā un tā perfekti „pārplūda” uz „Cannonball Rag”.
Iemesls kāpēc es smejos beigās ir tāds, ka es faktiski ierakstīju to no pirmās reizes. Es to nospēlēju tikai vienu reizi un viss. Mēs bijām apmierināti ar to.

Tas skanēja lieliski. Pārejas starp divām dažādām melodijām pat nevar sajust. Vai Jums sanāca paklausīties citas Gremmi balvai izvirzītas dziesmas?

TE: Es dzirdēju pāris dziesmas un tās ir patiešām labas! Man ir liels gods atrasties šādā lieliskajā kompānijā.

Ieskaitot Doku Vatsonu (Doc Watson), kurš arī izpildīja „Cannonball Rag”

TE: Jā! To dziesmu, ko Doks izpilda kopā ar Brajenu Sattonu (Brian Satton) es īstenībā nebiju dzirdējis. Es dzirdēju dažas citas dziesmas. Piemēram, Krisa Taila (Chris Thile) dziesmu, taču man vienmēr patika Doks un tas ko viņš dara. Un Brajens arī ir mans draugs. Jūs ziniet, mēs visi esam savstarpēji saistīti.

1999. gadā Čets Atkins (Chet Atkins) nosauca Jūs par „Certified Guitar Player”. Ģitāristu pasaulē tas ir kā pats Karalis būtu iecēlis Jūs bruņinieku kārtā. Kā tas notika?

TE: Labāk uzprasiet to Četam! [Smejas] Man tas bija liels pārsteigums, bet Čets paskaidroja tajā vakarā, ka tas ir par maniem sasniegumiem fingerstyle ģitarspēles mākslā un par manu ieguldījumu tās popularizēšanā visā pasaulē. Tas bija tiešām ļoti apbrīnojama rīcība no viņa puses. Uz manas reālas balvas ir uzrakstīts: „par mūža ieguldījumu fingerstyle ģitarspēles mākslā”. Es visu savu dzīvi pasniedzu šo stilu. Es mēģināju parādīt jaunajiem cilvēkiem, ka tajā stilā ir kaut kas vēl. Tur ir daudz izaicinājumu viņiem, tur ir daudz lieliskas mūzikas un ka būt uzticīgam ģitarspēlei ir forši.

Pirmais treks Jūsu albūmā „The Mystery” ir „Cantina Sense” uzreiz sākās ar mazu džango čigānu ritmisku sprādzienu, un pēc tam iet dīvaini, bet jautri ģitāras liki (licks). Ko Jūs varat mums pastāstīt par Kantinu (Cantina) – uz kā tā balstās un kas padara to vietu par kaut ko īpašu.

TE: Cantina Sense ir vieta, kas saucas Livorno (Livorno) Toskānā (Itālijā). Tā ir viena no tām vietām, kur Jūs ienākot pa durvīm nokļūstat pavisam citā dimensijā. Tas var būt restorāns, bārs – tā ir vieta kur satiekas cilvēki. Tas ir kokteilis no satraukuma, trokšņa, smaržām, gāršām un katru reizi kad mēs tur nokļūstam, beigās mēs izvelkam savas ģitāras un spēlējām restorānā. Tāpēc es gribēju uzrakstīt kaut ko, kas atgādinātu par tām izjūtam, lai justos kā īstajā ballītē. Tas atgādina tās sajūtas it kā jūs būtu Spānijā.


Dzīvojot Nešvilā Jums ir daudz iespēju paspēlēt kopā ar citiem lieliskajiem ģitāristiem. Vai Jūs kaut kad domājāt vienkārši izbraukt pilsētā un padžemot kopā ar vietējiem muzikantiem?

TE: Nu, ziniet… Pagājušajā gadā man bija 340 koncerti. Man nepaliek daudz laika, lai varētu darīt kaut ko tādu. Atgriežoties Nešvillā es parasti izmantoju tās pāris dienas, lai atpūstos un atjaunot spēkus, un pēc tam es atkal ķeros pie nākamā projekta un tad atkal esmu ceļā. Vienīgais čalis, ar ko es pēdējā laikā sapazinos tur ir Rikkijs Skaggs (Ricky Skaggs) un es biju pie viņa studijā pāris reizes un paspēlēju uz dažām viņa ģitārām, kā arī padžemoju ar viņu. Mēs kļuvām par ļoti tuviem draugiem.


Cik ilgi Jūs dzīvojat Nešvillā?

TE: Es dzīvoju tur divus gadus, taču es bieži esmu bijis te jau kopš 1980. gada. Tad es iepazinos te ar Četu. Bet divus gadus atpakaļ es nopirku sev šeit māju un tagad esmu oficiāli Nešvillas iedzīvotājs.
Īstenība cilvēki domā, ka es pārvācos uz šejieni mūzikas dēļ, taču tas nav tā. Esmu aizņemts un esmu visu laiku ceļā. Es pārvācos uz Nešvillu un nopirku šeit māju tāpēc, ka tā ir viena no visizdevīgākajām vietām kur dzīvot. Es iekārtoju savus bērnus Anglijā, kur viņi tagad dzīvo un mācās, starp citu tā ir visdārgākā valsts pasaulē, tāpēc es pūlos darbā kā vien iespējams, lai nodrošinātu viņus un sevi.

Pastāstiet par savām izjūtām, kad Jūs uzzinājāt par to, ka esat nominēts uz Gremmi balvu vai Jūsu nopelnīto Zelta Ģitāras (Golden Guitar) balvu.

TE: Katru reizi, kad es uzzinu, ka esmu nominēts kādai balvai, esmu ļoti satraukts. Bet es nekad nestaigāju domādams, ka es dabūšu to balvu, tāpēc, ka esmu ļoti talantīgs un labs. Es vienkārši cenšos izmest to no galvas un turpināt nodarboties ar savām lietām. Taču kaut kur zemapziņā es tomēr domāju: „Ja es dabūšu to balvu ko es teikšu?” [Smejas]

Luisa un Klarka ekspedīcija (Lewis and Clark expedition 1804-1806) [piezīme. pirmā sauszemes ekspedīcija cauri visai ASV teritorijai līdz Klusā okeāna piekrasti un atpakaļ] beidzās 1806. gadā un 200 gadus pēc tā notikuma Jūs sacerat tiešām elegantu un izsmalcinātu dinamisku veltījumu pirmatklājējiem. Kādi tēli un sajūtas radās Jums sacerot šo melodiju?

TE: Vienreiz es izlasīju Luisa un Klarka dienasgrāmatas un tās mani iedvesmoja uzrakstīt šo dziesmu. Es zināju, ka dziesmai ir jābūt vienkāršai. Tai jāstāsta par kaut ko lielu un nezināmu, un tanī pašā laikā tajā bija jābūt indiāņu cilvēku – viņu mūzikas, viņu kultūras elementiem. Tas tik tiešām bija brīnišķīgs izaicinājums baltajam čalim no Austrālijas. Dziesma sanāca tiešām iedvesmas pilna. Kad es dzirdu tās ievadu, es dzirdu indiāņus, kas sēž pie ugunskura, varbūt sarunādamies par nākotni, vai tamlīdzīgas lietas. Tas ir kā sagatavošanās tam momentam, kad Luiss un Klarks nonāk uz sava īsta ceļa. Tā es to dzirdu.


Es redzēju Jūs uz Les Pola 90. dzimšanas dienai veltīta koncerta Karnegi Hollā (Carnegie Hall), un Jūsu uzstāšanās tur bija tiešām satriecoša. Jūs spēlējāt „Mombasa” pareizi? [piezīme. to dziesmu visiem noteikti ir jādzird un jāredz]

TE: Jā, tā arī notika.

Patiesībā, man liekas, ka Jūs bijāt vienīgais ģitārists, kas tonakt saņēma stāvošas ovācijas.

TE: Man tā liekas.

Vai Jūs aptvērāt to, ka šī uzstāšanās sanāca tik pat saviļņojoša publikai, cik Jums pašam?

TE: Es biju ļoti pagodināts būt tur, tādā lieliskajā kompānijā. Les man vienmēr daudz nozīmēja, ne tikai kā izgudrotājs un muzikants. Viņš ir lieliska personība un ļoti iedvesmojoša personība, kuram blakus ir patīkami atrasties. Es vienmēr mīlēju viņu kā tēvu. Man gribējās uzkāpt tur uz skatuves un atdot visu to labāku, kas man ir.

Publika tonakt bija tik ļoti satraukta, ne mazāk kā es. Kad es pēcpusdienā, pirms koncerta iegāju tajā telpā uz savu saundčeku, es izgāju uz skatuves un sajutu to enerģiju no tās telpas un padomāju: „Ak Dievs, visi tie cilvēki, kas te uzstājās un kā pie joda es te nonācu?” Tas tik tiešām bija satriecoša pieredze.

Un tur bija tik daudz lielisku ģitāristu, kas spēlēja tajā vakarā.

TE: O jā! Aizkulisēs mēs lieliski pavadījām laiku ar Hosē Feliciāno (Jose Feliciano) un Bakiju Pizarelli (Bucky Pizzarelli) un Lūku [Steve Lukather] arī bija tur, un mēs visi kopā džemojām pirms koncerta. Mums gāja tiešām jautri. Tiešām.

Es zinu, ka Jūs spēlējāt uz austrāliešu firmas Maton ģitārām, bet uz Jūsu albūma es redzu ir ģitāra, kas saucas Travis Williams Dreadnought.

TE: Treviss ir mans draugs, un viņš dzīvo kaut kur starp Oklahomu un Dallasu (Teksasā). Īsti nezinu kā sauc to vietu, bet kaut kur tajā apkaimē. Viņš laiku pa laikam sauc mani ciemos. Man ir divas viņa ģitāras. Viņš būvē akustiskās ģitāras, līdzīgi tām, ko ražoja Martin kompānija priekš Merla Trevisa (Merle Travis). Un man vienkārši ļoti patika to skaņa. Un es vienkārši paspēlēju mikrofonā dziesmu.

Gan Merls Trevis, gan Čets Atkins popularizēja thumb picking tehniku kopš 40. gadiem. Vai Jūs varētu paskaidrot kā šī tehnika īstenībā strādā un pieminēt pāris piemēru, kur Jūs to izmantojāt albūmā The Mystery?

TE: Nu, Četam bija tik daudz vienas tehnikas variāciju un Trevis spēlēja tik ļoti asprātīgā manierē… Tie bija divi diezgan dažādi izpildītāji, taču visa tā padarīšana ir ap to melodiju un noskaņu, viss ko viņi darīja, un es domāju dziesmas svarīgums. Man liekas, ka esmu pielietojis un līdz šim pielietoju ļoti daudz Četa un Merla ritmisku ideju, lai savienot ritmisko zīmējumu un melodiju.
Es domāju, ka melodija ir vissvarīgākā lieta. Visu pārējo tu vari radīt apkārt tai, taču galvenais ir sadabūt melodiju.

Es saprotu, ka Jūs iemācījāties spēlēt ģitāru četru gadu vecumā. Kādu padomu Jūs varat dot četru gadu vecajiem ģitāristiem?

TE: [Smejās] Ejiet uz skolu! Iemācaties labas dziesmas. Mācaties dziesmas, kas tiešām jūs iedvesmo spēlēt instrumentu. Tāpēc ka daudzi jaunieši, ejot pie ģitārspēles skolotāj tas jau ir kaut kas… bet ja jūs ejat pie skolotāja, kas pārāk daudz strādā ar grāmatu un par maz dod spēlēt labas dziesmas, tad mācekļi zaudē interesi pret spēlēšanu. Jums jāmēģina atrast tādu skolotāju, kas ne tikai iedos jums vajadzīgas pamatzināšanas, bet arī izaicinās spēlēt labas dziesmas uzturot jūsu interesi pret spēlēšanu un mācīšanos.


Dzirdēju, ka Jūs nesen sākāt nodarboties ar producēšanu. Varat pastāstīt par to sīkāk?

TE: Es producēju grupu no Austrālijas, kuru es pierakstīju pie sava leibla. Tā saucas Bluehouse un viņas ir lieliskas. Tās ir trīs jaunās dāmas, kas spēlē un dzied, kā arī pašas raksta sev gan mūziku, gan vārdus. Viņas pāris reizes „iesildīja” manas uzstāšanās te Amerikā un viņas ir tiešām lieliskas. Es strādāju pie tā, lai dabūt tām kontraktu ar lielu ierakstu kompāniju Austrālijā, Jaunzēlandē un Āzijā, kā arī cenšos reklamēt viņas šeit Amerikā. Viņas ir kolosālas!

Jūs gaidāmās tūres grafiks ir ļoti saspringts. Jūs esat kā mūsdienu ceļojošai čigānu muzikants.

TE: [Smejas] Es cenšos pabūt visdažādākajās vietās, kā arī mēģinu izveidot savu publiku šajās vietās. Piemēram, šogad būs trešā reize, kad es uzstāšos Zviedrijā. Man ir periodiski jāatgriežas, lai izveidotos publika, kas klausās mūziku ko es spēlēju. Tas pats ar Ungāriju, Serbiju, Horvātiju un tamlīdzīgām vietām.

Jūsu turnejā Jūs uzstāsieties solo, vai arī Jūs ceļosiet ar grupu?

TE: Es uzstāšos solo.

Kādas izjūtas Jums rodas spēlējot koncertos?

TE: Tās aizved mani tik daudzās vietās. Dažreiz es atceros savu bērnību un es atceros savu māti. Dažreiz spēlējot, es jūtu Četa un Merla klātbūtni. Bieži es koncentrējos uz publikas un vienkārši cenšos spēlēt tikai tai.

Vai tas palīdz, kad publika to sajūt?

TE: Nepārprotami! Ja publika iedegas, tā iededzina mani un es rādu visu uz ko esmu spējīgs, līdz pēdējam!

Jūs tik daudz esat paveicis un sasniedzis kā muzikants, vai ir kaut kas tāds, ko Jūs vienmēr esat gribējis sasniegt vai izdarīt, taču pagaidām nebija laika vai iespējas to piepildīt?

TE: Īstenībā, ir ļoti daudz tādu lietu, ko es vēl gribētu izdarīt. Es domāju, ka viss, kas ar mani notiek – notiek tieši tajā laikā, kad tam ir jānotiek. Es netaisos sēdēt un sūdzēties, ka man nepietiek dzīvē laika, lai izdarīt visu ko gribās. Es vienkārši darīšu visu iespējamu, cik vien labi varu un es ticu, ka tas ko es daru - ir pareizi. Es vienkārši daru to, kas man ir jādara.

Vai ir kaut kas tāds, par ko es Jums vēl neuzprasīju?

TE: Ak, vai! Jūs aptvērāt tik daudz. Tas bija patīkams pārsteigums.

Ceru, ka Jums būs lieliska tūre.

TE: Liels paldies! Es to tiešām augsti novērtēju. Paldies Jums par Jūsu laiku un atbalstu. Tas liek man justies labi.


Tulkoja - mp3
  • 0
------------------------------------------------------------------
whatever
------------------------------------------------------------------

#2 cukurvate

cukurvate

    THE STAR

  • Members
  • 1360 raksti
  • LocationRīga

Pievienots 30 April 2007 - 02:54 PM

apbrīnojams ģitārists ar labu viedokli.
tiešām, paldies par tulkošanu.
  • 0

#3 mp3

mp3

    Gitaristiem.lv Komanda

  • Moderators
  • 1414 raksti
  • LocationRiga

Pievienots 30 April 2007 - 02:58 PM

Tu gan ātri izlasīji..

Prieks censties. :)
  • 0
------------------------------------------------------------------
whatever
------------------------------------------------------------------

#4 cukurvate

cukurvate

    THE STAR

  • Members
  • 1360 raksti
  • LocationRīga

Pievienots 30 April 2007 - 03:05 PM

tiku līdz pusei un nokomentēju.
bet visvairāk man patika tie vārdi par mācīšanos. ka vajag tādu skolotāju kas izaicina spēlēt labas dziesmas.
  • 0

#5 Renāte

Renāte

    Vietēja mēroga zvaigzne

  • Members
  • 667 raksti
  • LocationMālpils, Valmiera

Pievienots 01 May 2007 - 04:45 PM

labs, tiešām labs raksts....
  • 0
Let it snow..

#6 Kasparitto

Kasparitto

    Vietēja mēroga zvaigzne

  • Members
  • 645 raksti
  • LocationBalvi

Pievienots 01 May 2007 - 10:37 PM

Iepriekš nebij sanācis izlasīt. Izlasīju. Tiešām labs raksts!
  • 0
"Living is easy with eyes closed"
John Lennon

#7 Andis

Andis

    Gitaristiem.lv

  • Validating
  • 2235 raksti

Pievienots 02 May 2007 - 01:41 PM

Starp citu, Louis and Clark ir fantastiskas noskaņas skaņdarbs.
  • 0
That ain't workin' that's the way you do it
Money for nothin' and your chicks for free

#8 mp3

mp3

    Gitaristiem.lv Komanda

  • Moderators
  • 1414 raksti
  • LocationRiga

Pievienots 02 May 2007 - 01:47 PM

Starp citu, Louis and Clark ir fantastiskas noskaņas skaņdarbs.


Man ar' baigi patīk... :nod: :nod:
  • 0
------------------------------------------------------------------
whatever
------------------------------------------------------------------

#9 Anger

Anger

    Spēlmanis

  • Members
  • 81 raksti
  • LocationRīga

Pievienots 11 April 2008 - 11:06 AM

Ļoti labs raksts. Paskatījos Youtube un atardu šo :
Tur viņš improvizē... :)
  • 0
\m/

#10 Ildzeens

Ildzeens

    Spēlmanis

  • Members
  • 124 raksti
  • LocationValmiera

Pievienots 11 April 2008 - 03:17 PM

No visiem tiem nedaudzajiem video, ko es esmu redzējusi, man vislabāk patika šitais:
... re=related
izrādās viņam ir arī balss, un pie tam kāda balss.. :thumleft: :unibrow:
  • 0

#11 Anger

Anger

    Spēlmanis

  • Members
  • 81 raksti
  • LocationRīga

Pievienots 26 May 2008 - 12:19 AM

Es te nejauši uzgāju šo: http://justinguitar....mmyEmmanuel.php

Vēl viena intervija ar Tommy Emannuel ... angļu valodā. Domāju, ka jums patiks...
  • 0
\m/

#12 penicillins

penicillins

    Jauniņais

  • Members
  • Pip
  • 3 raksti

Pievienots 20 November 2009 - 11:15 PM

Nu , ziniet Latviešiem ir savs Tomijs. Dzirdēju spēlējam viņu "Mana skaņa" veikalā! Esmu Emanuel absalūts fans , bet kad dzirdēju Rolandu Āriņu - puiši tas vīrs spēlē fingerpicking tikpat ātri kā Emanuels un pats galvenais puisis aranžē jeb ko uz vietas ko dzird un bez kļūdām ar fantastisku dzirdi! Žēl ka Āriņam nepatīk diez ko runāt!!!
  • 0

#13 penicillins

penicillins

    Jauniņais

  • Members
  • Pip
  • 3 raksti

Pievienots 20 November 2009 - 11:37 PM

Ja kāds ir dzirdējis kaut ko par Āriņu, vai vel labāk ir kāds ieraksts , vai vieta kur spēlē . Lūdzu dodiet ziņu!!! Būšu ļoti pateicīgs :)
  • 0




0 Lietotāji(s) lasa šo tēmu

0 biedri(s), 0 viesi(s), 0 anonīmi(s) lietotāji(s)