Pālekt uz saturu


Bilde

Rodrigo y Gabriela


  • Please log in to reply
1 atbilde šai tēmai

#1 mp3

mp3

    Gitaristiem.lv Komanda

  • Moderators
  • 1414 raksti
  • LocationRiga

Pievienots 08 May 2007 - 12:42 AM

Čau! Te būs neliels materiāls par Rodrigo un Gabrielu. Domāju kas tie tādi ir paskaidrot sīkāk nevajag.. :) :music_2

Biogrāfija
Rodrigo Sančes (Rodrigo Sanchez) un Gabriela Kvintero (Gabriela Quintero) ir divi meksikāņu izcelsmes, ģitārspēles virtuozi, kas uz doto brīdi bāzējās Dublinā. Viņiem izdevās radīt savu, unikālu akustisko ģitāru skanējumu, kas nu jau ar plaši atpazīstams visā pasaulē. Viņu radītu mūziku ir grūti definēt, tā apvieno pasaules mūziku un rokmūziku, ko apvieno spāņu mūzikas ietekme. Viņu mūža aizraušanās ir bijis metāls (metal music), un tas tikai piedod viņu radītai mūzikai uguni. Šopavasar „Rodrigo y Gabriela” pārspēja gan Arctic Monkeys un Džoniju Kešu (Johnny Cash) ieņemot pirmo vietu Īrijas čartos.

Rodrigo prot veikli spēlēt ar pirkstiem un variēt spēles ātrumu no agresīvi ātras līdz juteklīgām dvēseli plosošām lēnām notīm. Savukārt Gabrielai piemīt ātra, ritmiska tehnika. Viņas prekusionistes talants ļauj tai spēlēt uz stīgām un ar pirkstiem bungot pa ģitāras korpusu, šī tehnika nepārprotami iet no flamenko mūzikas – kuru viņi arī atzīst par vienu no savas iedvesmas avotiem, taču viņi uzsver, ka tās ietekme ir minimāla. Dueta repertuārs sniedzas tālu pāri labi zināmu Latīņu folk ģitāristu stilam, pateicoties diezgan ievērojamai metāla mūzikas ietekmei: viņu Led Zeppelin grupas dziesmas „Stairwy to Heaven” un Metālikas „Orion” interpretācijas ir iedvesmojušas daudzus.


Vēsture
Rodrigo un Gabriela sapazinās vēl tīņu gados, Mehiko pilsētas Kultūras namā, kur Rodrigo brālis strādāja par direktoru. Rodrigo spēlēja uz bungām savā grupā, kas saucās Castlow (šīs bija slepens vārds, kuru viņš tā arī neatklāja Gabrielai). Taču kad Gabriela pievienojās grupai, Rodrigo nomainīja grupas nosaukumu uz Tierra Acida (Acid Earth). Partneri kopā devās mūzikas ceļojumā; jaunieši – metāla fanātiķi, kuriem neizdevās iestāties Konservatorijā un kuri pievērsās rokmūzikai. Pirms pievienoties grupai Tierra Acida, Gabriela vadīja trīs meiteņu grupas: Las Brujas (The Witches), Subterraneo un Las Formingas (The Ants). Viņa atceras par to kā viņa sāka darboties jaunajā Tierra Acida grupā: „Tas bija garīgs darbs! Mēs mēģinājām pa piecām stundām dienā, katru dienu, ar ļoti neilgiem pārtraukumiem un pat sarunājāmies ļoti maz.”

Tierra Acida spēlēja Mehiko pilsētas visparastākajos klubos un iztika no gadījuma darbiem (Gabriela mācīja vietējus bērnus spēlēt uz ģitāras Metālikas riffus; Rodrigo sacerēja mūziku televīzijas programmām). Viņi ierakstīja albūmu, taču neparakstīja līgumu ar ierakstu kompāniju, par tālākajiem ierakstiem. Tā vietā viņi plānoja koncentrēt savu uzmanību uz vairāku ģitārspēles stilu apguvi. Īstenībā viņi vienkārši vazājās apkārt ar draugiem un iztika no tā, ka spēlēja bossa novas dažādu hoteļu bāros. „Pēc tam mēs nolēmām aizbraukt uz Eiropu”.

Par pirmo pieturas punktu kļuva Dublina (Īrija). „Tas bija mums visnepazīstamākā vieta”, skaidro Gabriela, kas ir runīgāka no abiem. „Vēl tāpēc, ka viena meksikāņu sieviete piedāvāja mums savu māju tur”. Tā viņi divatā, naktī ielidoja Dublinā, nerunājot angliski un ar 1000$ kabatā. Atbraucot pie tās mājas, viņi atrada zīmīti pie durvīm, kur bija teikts, ka viņi tomēr nevar te palikt, tāpēc viņi visu nakti braukāja ar taksi pa dažādiem hoteļiem un moteļiem. Galu galā viņi noīrēja vienu istabiņu un jau ļoti drīz viņu naudiņa izgaisa: „Tad mums nācās muzicēt uz ielām, lai nopelnītu sev iztiku”.

Tas bija 1999. gads.: „Mēs bijām eksotiskie subjekti!” Viņiem izdevās izveidot sev reputāciju un viņiem bija iespējas spēlēt koncertus dažādu cilvēku mājās, kāzu ballītēs un galeriju atklāšanās. Viņi spēlēja gan dažādas pazīstamas dziesmas, gan savas kompozīcijas, „Mēs joprojām gribējām sacerēt metālu, taču viss, kas mums sanāca bija latīņamerikāņu mūzika!”.
Dublina ļoti strauji attīstījās tolaik, ar visām jaunajām mūzikas skatuvēm, galerijām un augošo roka pasauli. Un diviem meksikāņu muzikantiem, kas džemoja ar vietējiem folk muzikantiem dažādos bāros un klubos. Ziemā, viņi pārcēlās uz Dāniju un viss sākās no jauna – šoreiz spēlējot uz ielām, kad gaisa temperatūra bija mīnus 3 grādi! Neilgs laiks pavadītais Kopenhāgenā iedvesmoja viņus uzrakstīt divus gabalus jaunajā albūmā „Diablo Rojo”.

Tālāk viņi devās uz Barselonu, taču šoreiz daudzi klubu īpašnieki gribēja, lai viņi spēlēs mariačī (Mariachi) (meksikāņu mūzika, ko izpilda meksikāņi ģērbušies meksikāņu kostīmos ar tām lielajām cepurēm tulk. piezīme). Tādējādi, dēļ tā, ka viņiem neļāva spēlēt savā unikālajā stilā, Rod un Gab beidzot atkal nonāca ielās, kur tiem neļāva mierīgi dzīvot Katalonijas policija. Kā reiz laikā viņi saņēma zvanu no Īrijas un viņus uzaicināja atgriezties un spēlēt jaunatvērtajā Sugar klubā (Sugar Club). Damjens Raiss (Damien Rice) – arī ielas muzikants, kas sadraudzējās ar Rodrigo un Gabrielu viņu ielu koncertēšanas laikā, kad viņi atradās Īrijā, uzaicināja viņus piedalīties savos koncertos un jau 2003. gadā viņi ierakstīja „Re-Foc” un vēlāk „Live Manchester and Dublin”, kas deva viņiem iespēju iekļauties Pasaules Mūzikas apritē.

Mūzika
Rodrigo un Gabriela apzīmē savu mūzikas kā „fusion music”: „Tas pārsvarā ir latīņamerikāņu harmonijas un ritmi, taču ar roka struktūru. Tas nav džezs, jo tas ir strukturēts un mēs neimprovizējam; mūsu solo ir tieši tādi paši kā ierakstos, kā metāla fani un ģitāristi, kas vienmēr vēlas dzirdēt TO PAŠU SASODĪTO SOLO!” (same f**king solo).

Viņu īpašu stilu ietekmēja daudz kas, sākot no ģimenes salsa ierakstiem, līdz Gabrielas tantes Pink Floyd, Black Sabbath, Queen un Led Zeppelin vinila platēm. Rodrigo mūzikas gaume daudz neatšķiras no Gabrielas, un viņš arī daudz klausījās roka klasikas pārstāvjus. Taču vissvarīgākais ir tas, ka viņi abi izauga Meksikas „metāla ēras” laikā. „Cilvēki gaida, ka divi akustiskie ģitāristi spēlēs klasisko mūziku, taču mēs spēlējam arī izvilkumus no Led Zeppelin, Hendriksa un Metālikas, un mēs darām tieši to pašu ar Stairway to Heaven!” (noskatīties)
Flamenko pieminēšana uzreiz izraisa asu reakciju: „Daudziem mūzikas faniem tas skan kā flamenko, un mēs esam lieli šīs mūzikas piekritēji, taču mēs to nespēlējam” saka Gabriela. „Vienīga līdzība ar to mūziku ir tas, ka tā ir ģitāru mūzika un tā ir ļoti ritmiska”.

Viņu jauna albūma producents Džons Lekijs (John Leckie) (Radiohead, Muse, My Morning Jacket) ieradās pie viņiem uzreiz pēc tam, kad saņēma viņu demo ierakstu, ko viņi bija nosūtījusi Īrijas ierakstu kompānija (un viņš pārzvanīja uzreiz nākamajā dienā). Viņi sarunāja, ka rakstīsies uzreiz „dzīvajā” un Rodrigo un Gabrielu atveda uz studiju Anglijā, kur viņi nospēlēja kā koncertā: „Mēs spēlējam dziesmu pēc dziesmas un tikai „Orion” dziesmai ir pārklājumi vairākās vietās”.


Izmantotie materiāli:
:arrow: http://www.rodgab.com/history.htm


Tulkoja – mp3

Piesaistītie faili(s)

  • Pievienotais fails  rodrigoygabriela.jpg   22.79K   131 Lejupielādēto skaits
  • Pievienotais fails  rodygab.jpg   35.38K   131 Lejupielādēto skaits
  • Pievienotais fails  Gab1.jpg   263.99K   131 Lejupielādēto skaits
  • Pievienotais fails  Rdi1.jpg   226.4K   131 Lejupielādēto skaits
  • Pievienotais fails  Gab.jpg   25.84K   131 Lejupielādēto skaits
  • Pievienotais fails  Rod.jpg   77.13K   131 Lejupielādēto skaits

  • 0
------------------------------------------------------------------
whatever
------------------------------------------------------------------

#2 mp3

mp3

    Gitaristiem.lv Komanda

  • Moderators
  • 1414 raksti
  • LocationRiga

Pievienots 13 May 2007 - 12:29 AM

Šitie ir divi riktīgie metālisti.. :D :D :unibrow: :nod: :paranoid:
  • 0
------------------------------------------------------------------
whatever
------------------------------------------------------------------




0 Lietotāji(s) lasa šo tēmu

0 biedri(s), 0 viesi(s), 0 anonīmi(s) lietotāji(s)