Pālekt uz saturu


Bilde

Marks Nopflers un Gibson


  • Please log in to reply
7 atbildes uz šo tēmu

#1 mp3

mp3

    Gitaristiem.lv Komanda

  • Moderators
  • 1414 raksti
  • LocationRiga

Pievienots 11 July 2007 - 11:44 PM

Čau jaunieši!
Šodien Jūsu vērtējumam pievienoju ilgi mocītu, bet beidzot izmocītu līdz galam rakstu par Dire Straits pirmo ģitāristu un viņa gaitām ar Gibson ģitārām un ne tikai par to ;).
Ceru Jums patiks raksts un varēsiet pavadīt pāris minūšu lasīt kaut ko, kas Jums patīk...

Marks Nopflers un Gibson

Pirmo reizi mēs sadzirdējām Marka Nopflera ģitārspēli ārkārtīgi veiksmīgajā Dire Straits projektā, kurš izskanēja visā pasaulē, sākot no sava pirmā superhīta „Sultans of The Swing” līdz pat tādiem milzīgajiem savā ietekmē albūmiem kā Brother in Arms (1985. g.) un tā atbalsta tūres, kurā grupa ir sniegusi 234 prikšnesumus viena gada laikā.

Kopš tā laika Marks būtiski paplašināja savu muzikālo redzesloku strādādams ar visiem: sākot no Četa Atkinsa līdz Bobam Dilanam, no Tinas Tērneres līdz The Notting Hillbillies, no Ērika Kleptona līdz Stingam. Tāpat viņam ir bijusi paralēlā karjera kā kinofilmu komponistam (Local Hero, Wag The Dog). Viņš arī ierakstīja vairākus solo albūmus.
Pārtraukumā starp ierakstiem viņš parunājis ar Toniju Beikonu (Tony Bacon) par ģitārām, ģitārspēli un par akordiem.



Tonijs Beikons: Kāds ir bijis tavs pirmais Gibsons?

Marks Nopflers: Tas bija double-cutaway Les Paul Special, kurš bija pārkrāsots melnā krāsā, iespējams tas bija 1960. gada izlaidums. Es to nopirku par 80 £ kaut kur 1971. gadā.
Mans draugs Stīvs Filips (Steve Phillips) un es rūpīgi nodīrājām krāsu un atgriezām instrumentam tā īsto ķiršu sarkanu krāsu. Tas instruments man nozīmēja visu. Es neatceros vai es gulēju to apķerot, taču līdz tam nebija tālu.
Es to dievināju un dievinu joprojām. Es spēlēju uz tā iekš Dire Straits, kad mēs tikai sākām. Tā Gibson iegāja manā dzīvē un šī ģitāra vienmēr aizņems īpašu vietu manā sirdī.

T. B.: Daudzi cilvēki visdrīzāk iztēlojas sev Marku Nopfleru klasisko Dire Straits periodā ar Straticaster vai Pensa Shur. Kādas ir tavas mīļākās ģitāras šodien?

M. K.: Manas mīļākās elektriskās ģitāras, uz kurām es šodien spēlēju ir mans 1958. gada Les Paul, 1959. gada ES-335, 1954. gada Telecaster un 1954. gada Stratocaster. Vairāk ātrajām dziesmām es izmantoju 1961. gada Stratocaster, bet lēnajām – 1954. gada Stratocaster – tam ir vienkārši satriecoša skaņa.

Mīļākās akustiskās ir – Gibson Advanced Jumbo un Southerner Jumbo, kas tika ražots 1950. gadu sākumā, taču uz tā ir samērā sarežģīti spēlēt kaut ko nopietnu ar pirkstiem, bet vienkārši patrinkšķināt tas ir meistars.
Man ir manā vārdā nosaukts Martin HD-40MK, viņi uztaisīja to speciāli man. Parasti pēdējā laikā es daudz ar to ierakstos un strādāju. Man tiešām patīk tā ģitāra.

Vēl ir National Style O, kuru es nopirku no Stīva Filipsa, tā ir uz mūsu albūma Brothers In Arms vāka un tiek izmantota daudzos ierakstos.

T.B.: Tātad tas National vēl joprojām ir labs „draugs”?

M.K.: Jā. Īstenībā, man liekas, ka apzīmējums „draugs” ļoti labi der ģitāras apzīmēšanai, vai nē? Tā var kļūt par labu draugu uz visu mūžu. Smieklīgi runāt par Gibosn, Fender un Martin – jo lētas ģitāras man arī patīk.
Es izaugu ar tām – Hofner, Futurama, Burns, Rosetti, Watkins, Harmony, Levin. Tāpēc mani piesaista šādas ģitāras – kroplīgas un lētas, man patīk ne tikai dārgas ģitāras.

T.B.: Un kas tevi piesaistīja Les Paul ģitārās?

M.K.: Es ļoti gribēju sev Les Paul kopš bērnu gadiem, taču diemžēl tas bija pārāk dārgs. Es zināju par Stratocaster, kad biju pavisam maziņš, taču par Les Paul es zināju vēl vairāk, kad fanoju par blūzu jaunībā.
Es labi atceros Džona Mejolla (John Mayall) no Blues Breakers, albūma vāku, mēs klausījāmies viņu ļoti daudz. Tas ir ļoti-ļoti paliekoša atmiņā mūzika.

Pēc tam vēl Huberts Samlins (Hubert Sumlin) spēlēja uz gold-top, atceries, kopā ar Howlin Wolf? Atkal tas bija svarīgi. Un pēc tam es dzirdēju Live At The Regal, B.B. King. Man bija 15 gadi un tā plate man tiešām nozīmēja daudz.
ES-335 ar blīkšķi ielauzās manā dzīvē. Dižens 335. Tajā vecumā es pat iedomāties nevarēju, ka kādreiz man būs viens no visforšākajiem 335 pasaulē un viens no labākajiem Les Paul...

Uz manas mazulītes 1959. gada ES-335 ir vienkārši fantastiski patīkami spēlēt, brīnišķīgs instruments, ģitāras ideāls. Tiešām, tāpat kā mans 1958. gada Les Paul. Tās man ir daudz vairāk nekā vienkārši ģitāras.

Starpcitu, zini vienu interesantu lietu par „Sultans Of Swing”? Īstenībā tā kļuva par hītu Anglijā tikai tad, kad tā kļuva par hītu visūr. Un tikai tāpēc, ka tā tika amerikāņu čartos, un tos translēja britu televīzijā aptuveni gadu vēlāk, nekā pārējā pasaulē.
Iekš BBC Radio bija komiteja, kas izlēma, kas skanēs viņu radio un kas nē. Sieviete vārdē Dodisa (Doris), domāju viņa bija tās komitejas priekšsēdētāja, teica, ka tajā dziesmā ir pārāk daudz vārdu. Un viņai principā bija taisnība. Absolūta taisnība.

T.B. Un iespējams Jūs zinājāt to labāk par viņu, vajadzēja atcerēties tos vārdus visus šos gadus. Tajā dziesmā ir rindiņa par „guitar George”, kurš „zina visus akordus”. Kā ar tevi – tu zini visus akordus, Mark?

M. K.: Daudzus gadus atpakaļ man bija ļoti patīkama „ātrā” ES-175 no Rudy Pensa. Tieši to es izmantoju, lai uzlabotu savas zināšanas par akordu teoriju 80. gados. Es nolēmu pasēdēt mājās un pastudēt pāris grāmatas, lai mazliet sakopt savu ģitārspēli.
Es vēl joprojām pamanu, ka ja es sēžu ar Ričardu Bennetu (Richard Bennet) un pļāpāju par visādām ģitāru lietām, tad vienmēr saruna aiziet pie pamatiem, kā nospēlēt to un kā šo.
Viss slēpjas niansēs. Tā ir vēl viena lieta, kurai es izgāju cauri. Es ieteiktu katram ģitāristam – paņemt grāmatu, palasīt, pat ja jūs jau jūtat, ka jums tas vairs nav vajadzīgs. Un pēc tam, ja es daru to, tad obligāti atradīšu kaut ko, kas mani iedvesmos un obligāti kaut ko sacerēšu. Mūzika ir tikai ikdienas pieredze, tas, kas ir tev apkārt. Tā vienmēr liek saprast, cik maz tu īstenībā zini. Bet tas ir pareizi. Ko mēs varam izdarīt?

Paņemiet kaut vai to pašu „Sultans Of Swing”. Es sacerēju to uz savas National atvērtajā skaņojumā, un sākumā melodija bija pavisam citādāka. Bet kad es paņēmu rokās savu Stratocaster, šī melodija tā kā izgāja cauri šim instrumentam un savā ziņā izmainījās. Instruments var tevi aizvest citā virzienā.
Stratocasteram bija cita skaņa, citas stīgas, tas bija citādāks, citādāks skaņojums – viss bija citādāks. Es bieži to saku, nodarbībās ar ģitāristiem. Vajag pamēģināt kaut ko jaunu, teiksim uzlikt kapo. Vienkārši darīt kaut ko citādāku. Pamēģināt citādāku skaņojumu un tas tevi aizvedīs pie jaunajām izjūtām, idejām.

„Romeo And Juliet” – vēl viena dziesma, kur es spēlēju uz savas National Style O un es domāju, ka tur dažās vietās tika izmantots kapo tā vietā, lai sākt no atvērtā skaņojuma es paņēmu V akordu, nevis I. Bet atvērtais akords kļuva par IV. Tā arī dzima dziesma, gan instruments, gan skaņojumi palīdzēja man tajā.

T.B.: Atkal atgriežoties pie ģitāru tēmas, kādas Gibson ģitāras tev vēl bija, pēc tava pirmā Special?

M.K.: Manuprāt, tas Special bija pirmā Dire Straits albūma ierakstā, taču es neatceros kuros gabalos tieši. Toreiz es arī izmantoju Stratocaster. Taču vēl pirms tam, man bija paziņa, kuram bija SG. Es atceros, ka man vajadzēja diezgan papūlēties, lai paņemtu to no viņa paspēlēt.
Tas bija brīnišķīgs 1960. gada Standard. Tas bija ļoti līdzīgs manam Special tajā, kā grifs tika piestiprināts pie korpusa. Tāpat SG bija plats, bet ar plānu grifu un toreiz es domāju, ka tas ir vislabākais variants. Tikai daudz vēlāk es sajutu platu un smagu grifu labumus.

Salīdzinoši daudz laika ir pagājis, kamēr man parādījās 1958. gada Les Paul un 1959. gada ES-335. Un tieši tad es sapratu kas man pietrūka visu dzīvi. Plānie grifi ir labi visdrīzāk džeza vai klasiskiem ģitāristiem, kas tur lielo īkšķi grifa vidū.
Savukārt tādiem kā es, platie grifi ir daudz labāki, tie labāk der lielajām rokām. Man tie liekas daudz ērtāki un ātrāki. Kaut gan es, protams, nospēlēšu kādu vecu labu frāzi uz jebkura Gibson grifa, plānajos arī ir sava pievilcība un šarms, taču es atdodu priekšroku platajiem grifiem.

Īstenībā uz sava 1958. gada Les Paul es nomainīju lada uz lielākām, līdzīgi kā uz 1959. gada Les Paul. Es neesmu mazu un vāju ladu fans. Plats grifs un lielas ladas – šī kombinācija man ir nāvējoša.

Tāpat man ir arī ļoti patīkams 1959. gada Les Paul, kas ir ļoti līdzīgs 1958. gada modelim un pāris citu ES-335.
Taču manējos 1958. gada Les Paul un 1959. gada ES-335 ir kaut kas īpašs. Tāpat kā mans 1953. gada Gibson Super-400 – tajos noteikti ir kaut kas īpašs. Tie man ideāli piemēroti. Nevaru paskaidrot to labāk.

T.B.: Tu izmantoji Les Paul Standard dažos gabalos no Brothers In Arms. Tu mēģināju atrast jaunu skaņu?

M.K.: Es meklēju vairāk spēka, tāpēc mani ieinteresēja iespēja izmantot Standard dažos gabalos. Tas bija vairāk stingrs, roķīgs saunds, kuru es gribēju panākt. Tāpat man arī patika Gibson skaņa kopā ar citiem stīgu instrumentiem.
Atceries „Need Your Love So Bad” (Peter Green un Fleetwood Mac), tamlīdzīgas lietas? Tas mani vienmēr satrieca, šo skaņu kombinācija: Les Paul un orķestra stīgu instrumenti.

Saproti, Brother In Arms laikos, es vienkārši mēģināju ierakstīt nākamo plati. Les Paul, kuru es tolaik izmantoju ir bijis 1970. gada atkārtots izdevums, es to saņēmu no sava drauga Rudi Pensas (Rudy Pensa), ļoti laba ģitāra.
Es mēģināju dabūt „Money For Nothing” skaņu. Man steidzami vajadzēja atveidot to skanējumu pilnībā. Mēs bijām gandrīz to sasnieguši, taču es zināju, ka kaut kas trūkst.
Mans Marshall bija pilnībā iekarsis, man bija Les Paul, bet es zināju, ka tas nav tas. Pēc tam Gajs Fletčers (Guy Fletcher) pateica, a tu gadījumā neizmantoju wah-wah? Un es teicu, tieši tā! Tas bija parastais vaukšķis, un tas bija tas kā man pietrūka.

Varbūt pirms tam es izmantoju vēl kaut kādus efektus, taču skaņa tika atveidota pilnībā. Kad vaukšķis tika ieslēgts – tas bija tieši tas kā pietrūka.

T.B.: Tātad tu neesi no tiem, kas pieraksta sava aprīkojuma konfigurāciju?

M.K.: Nē, neesmu, taču es sāku pamanīt, ka mani palīgi to dara, kas ir baigi labi. Es tikko no ierakstījos ar mūziķiem un pamanīju, kā mans asistents fotografēja aparatūru. Ļoti prātīgi. Tagad esmu pusceļā uz sava trešā albūma pabeigšanu un es to dievinu.

Atgriežoties pie manas vēstures ar Gibson. Es turpināju strādāt ar 1970. gada Les Paul vēl diezgan ilgi. Taču pēc tam Gibson Custom Shop uztaisīja man vēl vienu ģitāru. Es atceros, ka sērijas numura vietā, tai bija manas dzimšanas dienas datums. Tā bija laba ģitāra, taču tā bija diezgan dīvainā krāsā.
Man ļoti patīk vecas ģitāras. Es spēlēju uz 1938. gada Advanced Jumbo, kas man jau ir ļoti ilgu laiku. Es zinu, ka man ir ļoti paveicies, ka varu spēlēt uz šiem instrumentiem.
Kad es biju ASV 1976. gadā, es sev nopirku vecu Gibson L-3. Tā arī bija man ļoti svarīga ģitāra.

Gibson vienmēr ir ieņēmis daļu no manas dzībes. Un esmu pārliecināts, ka Gibson – ir viens no burvīgākajiem vārdiem angļu valodā.


Tulkoja - mp3

Piesaistītie faili(s)


  • 0
------------------------------------------------------------------
whatever
------------------------------------------------------------------

#2 dainis

dainis

    Vietēja mēroga zvaigzne

  • Members
  • 549 raksti

Pievienots 12 July 2007 - 09:02 AM

Paldies, bija interesanti.

p.s. nesvarīgi, bet tomēr: Hubert Sumlin (nevis Sulmin), John Mayall (nevis Mayhall) un albums (nevis albūms).
  • 0

#3 mp3

mp3

    Gitaristiem.lv Komanda

  • Moderators
  • 1414 raksti
  • LocationRiga

Pievienots 12 July 2007 - 11:21 AM

My fault.. :retard:
Ir svarīgi... pielaboju...
  • 0
------------------------------------------------------------------
whatever
------------------------------------------------------------------

#4 Andis

Andis

    Gitaristiem.lv

  • Validating
  • 2235 raksti

Pievienots 12 July 2007 - 11:27 AM

Varu piebilst ka Marks praktiski nekad nespēlē ar barē, parasti iztiek ar 2 stīgām ritma spēlēšanai, ar īkšķi noraujot trešo šad tad.

Lielās šaibās - ar Gibson Les Paul viņš sāka tā pa īstam draudzēties iekš Brothers in Arms, tomēr On Every Street tūre tiek nospēlēta uz tā laika ierastajiem Pensa, Fender un Schecter izstrādājumiem (Tele un Strat) - elektriskā puse. Protams National ir Marka vizītkarte.
Savu jauno skaņu Marks atrada pēc Dire Straits, skaņa ko mēs sākām dzirdēt ar vien vairāk un vairāk no Golden Heart laikiem.
Jāpiebilst vēl ka šis ģeniālais mūziķis un dziesmu autors nebaidās eksperimentēt un viņa pēdējios albumos ir izmantori tādi brīnumi kā Teisco Spectrum 5 (stereo, 6 noņēmēji) un "plastmasas" Danelectro Silvertone Hornet.
  • 0
That ain't workin' that's the way you do it
Money for nothin' and your chicks for free

#5 mp3

mp3

    Gitaristiem.lv Komanda

  • Moderators
  • 1414 raksti
  • LocationRiga

Pievienots 12 July 2007 - 01:29 PM

Uuu.. paldies par piebildēm.. pusi no tevis teiktā nezināju.. :nod: :thumleft:
Vispār tas Nopflers baigais malacis.. :) :D
  • 0
------------------------------------------------------------------
whatever
------------------------------------------------------------------

#6 Rxx

Rxx

    Vietēja mēroga zvaigzne

  • Members
  • 659 raksti
  • LocationĀgenskalns

Pievienots 12 July 2007 - 06:27 PM

paldies par centību, bet, lūdzu, neizraibini tekstus... Nu šausmas. :)
  • 0
Posted ImagePosted Image

#7 imbisal

imbisal

    THE STAR

  • Members
  • 1021 raksti
  • Locationriga

Pievienots 12 July 2007 - 11:00 PM

ljoti labs raksts, diezgan daudz uzzinaju, paldies :D :finger:
  • 0

gibson flying V, epiphone les paul standard (SD alnico pro II neck-bridge) fulltone OCD V4, mxr carbon copy, mxr 10 band eq, crybaby 535q, MXR analog chorus, Boss Tu-6, Laney GH50l, Tayden speakers


#8 da kanuce

da kanuce

    Jauniņais

  • Members
  • Pip
  • 4 raksti
  • LocationAuce

Pievienots 19 July 2007 - 03:10 PM

tādam baigākajam iesācējam kā es arū bija interesanti palasīties šādas lietas
:cool:
  • 0




0 Lietotāji(s) lasa šo tēmu

0 biedri(s), 0 viesi(s), 0 anonīmi(s) lietotāji(s)